24. oktobrī Saeima nodeva izskatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā likumprojektu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”. Galvenie likuma grozījumi ir atvieglot un vienādot pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas noteikumus un prasības mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un pārskatīt esošās atlaides, kas ļauj mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ievērojot noteiktu slieksni, nereģistrēties pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā un nemaksāt pievienotās vērtības nodokli.

Likumprojekts izstrādāts, lai normatīvajā aktā ieviestu Eiropas Savienības direktīvu prasības.

Šobrīd mazie un vidējie uzņēmumi var piemērot pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas atbrīvojumu līdz noteiktam slieksnim tikai savā reģistrācijas valstī. Likumprojekts paredz, ka mazie un vidējie uzņēmumi, kas veic ar pievienotās vērtības nodokli apliekamus darījumus citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, būs tiesīgi piemērot attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts pievienotās vērtības nodokļa atbrīvojumu mazajiem uzņēmumiem, kā to nosaka konkrētā dalībvalsts.

Nosacījums šādu tiesību izmantošanai būs mazo un vidējo uzņēmumu apgrozījums, kas nevar pārsniegt attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts noteikto pievienotās vērtības nodokļa atbrīvojuma slieksni un kopējo apgrozījumu Eiropas Savienībā, kas noteikts 100 000 eiro apmērā.

Šie noteikumi tiks piemēroti pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem, kas reģistrēti citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un veic ar pievienotās vērtības nodokli apliekamus darījumus Latvijas Republikā. Turklāt Latvijas pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem būs tiesības piemērot atbrīvojumu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem citās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

No nākamā gada pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrācijas slieksnis tiks aprēķināts nevis par iepriekšējiem 12 mēnešiem, kā tas bija līdz šim, bet gan par kalendāra gadu.

Tiek precizēti darījumu veidi, kas ietekmē pievienotās vērtības nodokļa reģistrācijas slieksni. Papildus ar pievienotās vērtības nodokli apliekamajiem darījumiem šajā slieksnī tiks iekļauti arī ar pievienotās vērtības nodokli neapliekamie darījumi ar nekustamajiem īpašumiem un darījumi, kas saistīti ar finanšu un apdrošināšanas pakalpojumiem.

Turklāt, ja konkrētajā kalendāra gadā tiks sasniegts pievienotās vērtības nodokļa reģistrācijas slieksnis, nākamajā gadā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būs jākļūst par reģistrētiem pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem un jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis. Tas attiecas arī uz uzņēmumiem, kuri pārsnieguši pēc jaunajiem noteikumiem aprēķināto pievienotās vērtības nodokļa reģistrācijas slieksni 2024. gadā.

Likumprojekts paredz arī pārejas normas, kas nosaka pievienotās vērtības nodokļa maksātāju rīcību, ja saskaņā ar jauno regulējumu 2024. gadā ir pārsniegts pievienotās vērtības nodokļa reģistrācijas slieksnis.

Saskaņā ar grozījumiem mazie un vidējie uzņēmumi varēs turpināt nemaksāt pievienotās vērtības nodokli līdz kalendārā gada beigām, ja to apgrozījums attiecīgajā gadā nepārsniedz pievienotās vērtības nodokļa reģistrācijas slieksni 50 000 eiro vairāk nekā par 10%.

Šajā gadījumā pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem būs jāreģistrējas pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā un jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis par ar pievienotās vērtības nodokli apliekamajiem darījumiem tikai no nākamā kalendārā gada sākuma. Tomēr, ja kalendāra gada laikā uzņēmuma apgrozījums pārsniedz 55 000 eiro, tam būs pienākums reģistrēties pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā un maksāt pievienotās vērtības nodokli no brīža, kad tiek pārsniegta minētā summa.

Likumprojektā ietverti arī citi grozījumi, kas izstrādāti sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu, nozaru ministrijām un nevalstisko sektoru. Tie ir vērsti uz 0% pievienotās vērtības nodokļa likmes piemērošanas pārskatīšanu darījumiem ar diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām, kas reģistrētas Latvijā, Eiropas Savienības teritorijā iegādāto preču definīcijas precizēšanu, pakalpojumu sniegšanas vietas noteikšanu kultūras un sporta pasākumiem, kā arī uz pievienotās vērtības nodokļa regulējuma pilnveidošanu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām un tā saskaņošanu ar citu nozaru tiesisko regulējumu.